Par to, ka nav labi nedomāt par vecumdienām

Pasaulē valda uzskats, ka, pateicoties medicīnas tehnoloģiju attīstībai un zinātnieku gaišajiem prātiem, cilvēka dzīves ilgums pieaug. Cerams, ka dzīves ilguma pieaugums ir ciešā sasaistē ar cilvēku dzīves kvalitātes pieaugumu. Valsts varas orgāni šādu novērojumu izmanto, ņemot vērā, ka sistemātiski visā Eiropā sīkiem solīšiem tiek palielināts vecums, kad cilvēks oficiāli drīkst doties pelnītā atpūtā, un ar mierīgu sirdi katru dienu varētu iet makšķerēt, auklēt mazbērnus vai pusdienlaikā ļauties diendusas valdzinājumam. Atbilstoši Pasaules Bankas apkopotajiem datiem 2030. gadā cilvēku vecumā virs 60 gadiem skaits trīskāršosies, sasniedzot 1,4 miljardus. Varētu domāt, ka ekonomikai izdevīgāk ir, ka tiek palielināts pensionēšanās vecuma slieksnis, jo tad cilvēks ilgākā laika periodā nodrošinātu pienesumu valsts fiskālajai politikai. Taču saskaņā ar veiktu pētījumu vismaz divpadsmit Eiropas Savienības valstīs ekonomiski aktīvo cilvēku attiecība pret pensionāriem 50 gadu laikā divkāršosies (no 21% 1990. gadā līdz 43% 2040. gadā). Tādējādi ekonomiski aktīvajiem cilvēkiem ar saviem samaksātajiem nodokļiem būs jāuztur divreiz vairāk pensionāru. Līdz ar to nebūtu brīnums nākotnē sagaidīt kādu globālu sociālekonomiska rakstura krīzi.

Šoreiz neiedziļināsimies globālās problēmās. Savukārt pirms pievēršamies kaut kam mazliet izglītojoši pozitīvākam, jāpiemin, ka pensiju sistēma mūsdienu izpratnē radusies 17. gs. Vācijā, kad valsts varas orgāni izveidoja sociālās apdrošināšanas programmu, atbilstoši kurai pirmie pensiju fondi tika izveidoti, lai sniegtu finansiālu atbalstu atraitnēm, bet nedaudz vēlāk arī garīdziniekiem un skolotājiem. Mūsdienās šis sadalījums ir izplūdis gan atseviško valstu nodokļu politikas, gan arī globālā kapitālisma dēļ, proti, cilvēkiem ir pieejamas visdažādākās iespējas un finanšu produkti savas nākotnes labklājības uzlabošanā. Šoreiz pievērsīsim uzmanību vienai no šādām iespējām, proti, kas jāzina par pensiju uzkrāšanu un kas Latvijas pensijas sistēmas lācītim vēderā?! 

Nav noslēpums, ka makšķerēšana vai kāds cits vaļasprieks vecumdienās ir ērtāk un kvalitatīvāk īstenojams, ja individuāli uzkrātais pensijas kapitāla apmērs atbilst konkrētā pensionāra kaprīzēm, piemēram, iegādāties kvalitatīvāku makšķerauklu vai labākas krosenes. Mūsdienu Latvijas sabiedrībā jautājums par pensiju kapitāla uzkrājumu iespējām ir visnotaļ smagnējs. Cilvēki nav informēti par pensijas uzkrājumu veidošanas iespējām, tādējādi, ka:

1. viņi nevēlas domāt par savu labklājību vecumdienās vispār;

2. novērojot esošos procesus un ekonomisku situāciju valstī, viņi ir zaudējuši cerību, ka valsts spēs tiem nodrošināt pieklājīgas vecumdienas. 

Nedzīvojam jau Zviedrijā, kur valsts simtprocentīgi fondē pensiju shēmu. Protams, uz simtprocentīgu valsts atbalstu nevar paļauties. Katrs pats savas laimes kalējs. Dzīvē tikai retajam viss tiek pienests uz sudraba paplātes ar apzeltītu maliņu, tāpēc svarīgi zināt, ka jo ātrāk sāksim materializēt savu plānu par pensijas uzkrājuma veidošanu, jo izturīgāku makšķerauklu lielajai zivij vecumdienās varēsim iegādāties. Ja esat būvējuši sniega vīru, piekritīsiet, ka pats sākums ir visneinteresantākais, bet kad redzamas bumbas aprises, rodas iekšējs skubinājums uzvelt iespaidīgāko sniega vīru rajonā. Ar pensijas uzkrājumu līdzīgi – ilgtermiņā ieguldījums vienmēr nes labāku peļņu.

Pensiju kapitālu pārvalda profesionāli naudas pārvaldnieki (finanšu tirgus starpnieki), kas atbilstoši speciālai kārtībai aizkulisēs cītīgi strādā pie tā, lai nodokļu maksātājiem, aizejot pensijā, būtu uzaudzēti lielāki kapitāla muskuļi. Lai varētu sev nodrošināt labākas vecumdienas, nav jāslēpjas ēnu ekonomikā, bet gan jāgozējas saulītē, tas ir, jāmaksā nodokļi, pat ja liela neticība pastāvošajai valstiskajai iekārtai un nodokļu sistēmai atsevišķā sabiedrībā daļā ir iesakņojusies.

Lai labāk izprastu, kas pensiju sistēmas lācītim vēderā, jāsaprot, ka pensiju sistēmu Latvijā iedala trīs līmeņos, no kuriem pirmie divi vairāk vai mazāk ir valsts pārvaldes lauciņš, bet trešais – katra nākotnes pensionāra brīva izvēle. Turpmākajās rindās katru pensiju līmeni privātdetektīva cienīgā manierē papētīsim detalizētāk. 

Pirmais pensiju līmenis nosaka katram valsts iedzīvotājam iespēju likumā „Par valsts pensijām” noteiktos gadījumos saņemt valsts garantētu sociālo apdrošināšanu ikmēneša ienākumu formā. Vienkārši runājot, pensiju pirmais līmenis ir tie ienākumi, kuri tiek ieturēti no samaksātajiem nodokļiem un kas paredzēti iztikai šodienas pensionāriem. Šos ienākumus simtprocentīgi kontrolē un pārvalda valsts varas orgāni. Ienākuma apmērs būtībā ir atkarīgs no diviem elementiem - valsts nodokļu politikas un konkrētās potenciālā pensionāra bruto (alga pirms nodokļiem) ienākumiem periodā pirms likumā noteiktajām tiesībām saņemt šo sociālo pabalstu (pensiju). Nav noslēpums, ka tiem pensionāriem, kas savu lielāko darba mūžu nodzīvojuši Padomju Savienības periodā un kas strādājuši fiziski smagu darbu, pensijas apmērs ir neliels. Par spīti niecīgajām pensijām, liela daļa šo cienījamo cilvēku ir paēduši, dzīvespriecīgi un spējīgi veikt nelielus uzkrājumus, lai šad un tad palutinātu savus tuviniekus. No šādiem cilvēkiem mums visiem būtu ko mācīties! Savukārt atbildīgajiem valstsvīriem – neaizmirst par šādiem cilvēkiem.

Otrais pensiju līmenis arī ir valsts pārraudzīts (precīzāk – Labklājības ministrija) pensijas līdzekļu uzkrājums jeb valsts fondētais pensiju uzkrājums, kuru, iestājoties noteiktiem kritērijiem, potenciālais pensionārs var saņemt papildus pirmā pensiju līmeņa ienākumam. Šobrīd Latvijā 6% no personas bruto ienākumiem visā ekonomiski aktīvajā vecumā ik mēnesi tiek novirzīti atsevišķā katliņā jeb personas brīvprātīgi izvēlētā pensiju plānā. Šo lielumu Latvijā izmanto kopš 2016. gada. Procentu likme var mainīties atbilstoši valsts nodokļu politikas uzstādījumiem vai likumdevējam veicot grozījumus likumā. 

Šobrīd valdība domā par 6% likmes samazināšanu, lai, autoraprāt, spētu vairāk naudas atvēlēt militārajam bruņojumam valsts aizsardzībai. Paši gan aizbildinās ar to, ka 1. pensiju līmenis esot ienesīgāks par otro pensiju līmeni. Šādā veidā lāpīt caurumus valsts sociālajā apdrošināšanā noteikti nav labākais veids kā “parūpēties” par nākotnes pensionāriem. Lai gan valsts aizsardzība ir svarīgs elements, Latvijas nākotnes pensionāru labklājībai nebūtu jābūt pirmajam upurim ceļā uz jostas savilkšanu. 

Autora ieskatā, 6% likmi vajadzētu nevis samazināt, bet gan tieši palielināt. Un pēc iespējas ātrāk, jo maksimāli garš laika periods ir ieguldītāja draugs. Viena no pasaules veiksmīgākā investora Vorena Bafeta (Warren Buffet) nozīmīgākajiem sabiedrotajiem ceļā uz turību, neskaitot pareizos lēmumus ieguldījumos, ir bijis tieši laiks. Turklāt lielāks pārvaldīšanai novirzītais kapitāls nozīmē lielāku turīguma pieaugumu, jo, piemēram, 10% ienesīgums no 100 EUR ir lielāks nekā 10% ienesīgums no 60 EUR.

Savukārt iztrūkumu valsts kasē, kas varētu rasties, ja iemaksas apmēru pensiju 2. līmenī palielinātu, iespējams kompensēt: 1) pieprasot pārējo Eiropas Savienības dalībvalstīm lielāku solidarizēšanos, tas ir pieprasot vairāk naudas, ņemot vērā Latvijas atrašanos netālu no frontes zonas; 2) piemērojot lielākiem uzņēmumiem maksāt lielākas nodokļu likmes vai veicinot viņu biznesu attīstību ar ārvalstu investīciju piesaisti; 3) samazinot valsts ierēdniecību vismaz par desmit piecpadsmit procentiem; 4) paaugstinot akcīzes nodokli alkoholam un cigaretēm u. tml.. Daži teiks, ka tas palielinās kontrabandas līmeni valstī. Autors tam nepiekrīt, jo tie, kas nodarbojas ar kontrabandu un nodrošinās pieprasījumu tai, turpinās to darīt, bet tie, kas pirks veikalā, turpinās pirkt veikalā. Citiem vārdiem, statistiski proporcija nemainīsies.

Jāpiemin, ka katrs otrā pensiju līmeņa dalībnieks reizi gadā var mainīt savu pārvaldnieku. Visvieglāk to izdarīt, izmantojot www.latvija.lv portālu. Neviens pārvaldnieks jums negarantēs konkrētu peļņu nākotnē, jo to aizliedz likums. Bet vēsturiskajos rādītājos ir vērts ielūkoties, sekojot vispārzināmai dogmai ekonomikā, ka labākais veids, kā saprast nākotnes procesus, ir pētīt pagātni. Līdzīgi kā jauna darba meklējumos – darba devējs praktiski vienmēr vēlas redzēt potenciālā darbinieka iepriekšējo pieredzes aprakstu, lai saprastu, ko no šī cilvēka sagaidīt. 

Visa informācija par pārvaldnieku darbības rezultātiem ir publiski pieejama gan www.manapensija.lv, gan pārvaldnieku tīmekļu vietnēs un saimnieciskās darbības veikšanas vietās. Kā savulaik teicis viens no izcilākajiem Amerikas Savienoto Valstu Augstākās tiesas tiesnešiem: „saules gaisma ir vislabākais dezinfektants; elektriskā gaisma visefektīvākais policists (autora tulkojums no angļu valodas)”. Šī frāze ir attiecināma uz visu pasaules finanšu sistēmas darbības caurredzamību, tas ir, ieguldītājiem (šeit arī – nākotnes pensionāriem) ir fundamentālas tiesības zināt skaidru, pilnīgu un patiesu informāciju par uzkrātā pensijas kapitāla ieguldīšanas stratēģijām, ieguldījumu politiku un ierobežojumiem, kā arī par pašu uzkrājuma apmēru.

Minētais apgalvojums iedalāms divās daļās, jo par uzkrātās otrā līmeņa pensijas tālāku ieguldīšanu (ieguldījumu stratēģiju, politiku, un ierobežojumiem) rūpējas pārvaldnieki, savukārt par pensiju uzkrājuma konta izveidi, informācijas apstrādi tajā, kā arī līdzekļu novirzīšanu konkrētajā pensiju plānā pārvaldnieka uzdevumu veikšanai atbilstoši likumam ir atbildīga Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA). 

Arī Latvija pēdējā gada laikā ir ņēmusi piemēru no kaimiņvalstu pieredzes. Proti, pārvaldniekam nu jau arī ir pieejama informācija par katra 2. līmeņa pensijas sistēmas dalībnieka uzkrājumiem. Pārvaldnieks redz, kura konkrētā persona „ceļo” uz citu plānu vai pie cita pārvaldnieka. Pārvaldnieks tikai sagaida, kad viņa pārvaldītajos pensiju plānos VSAA ieskaita pensijas sistēmas dalībnieka 6% no viņa bruto ienākumiem. 

Kad nauda novirzīta, pārvaldnieks to iegulda dažāda veida vērtspapīros atbilstoši personas izvēlētajai ieguldījumu politikai. Pārvaldnieka darbības ar 2. līmeņa pensijas uzkrājumu regulē Valsts fondēto pensiju likums, nosakot dažādus ieguldījumu ierobežojumus. Pēdējā laikā attiecībā uz 2. pensiju līmeni normatīvajos aktos ir veikti vairāki salīdzinoši būtiski grozījumi, kā samazinātas pārvaldniekiem izmaksājamās komisijas maksas, paaugstināts slieksnis ieguldījumiem akcijās, noteikta skaidra 2. pensiju līmeņa uzkrājuma mantošanas kārtība u. c. 

Šāds virziens ir atbalstāms, jo likumdevējs sapratis, ka ilgākā laika posmā ieguldījumi ar augstāku risku (ja pareizi pārvaldīti) nes labākus peļņas rezultātus, kas kopā ar zemākām pārvaldnieku komisijām ir signāls, ka pensiju sistēmas dalībnieki (nākotnes pensionāri) ir uzvarētāji. Diemžēl likumdevējs nesaprot, ka 6% iemaksu likmes samazināšana gan neveicinās labākus rezultātus. Citiem vārdiem, ar vienu roku dod, ar otru – ņem atpakaļ.

Agrāk visus jaunos cilvēkus, kas uzsākuši oficiālā darba gaitas, automātiski pievienoja pārvaldnieku viskonservatīvākajos pensiju plānos, kas pavisam noteikti nebija labākā izvēle tiem, kuriem līdz pensijai ir vēl vismaz pārdesmit gadu. Pēdējā laikā situācija ir uzlabojusies - pensiju plānu dalībnieki tiek šķiroti pa vecuma grupām - jaunie cilvēki tiek iekļauti riskantākos plānos jeb tādos, kur lielāka ieguldījumu daļa tiek izvietota akcijās. Savukārt gados vecāku cilvēku iemaksas tiek novirzītas konservatīvākos plānos jeb tādos, kurus galvenokārt veido attīstīto valstu valdību obligācijas.

Pamatprincips ir tāds, ka jo jaunāks esi, jo riskantāka ir Tevis izvēlētā pensiju plāna ieguldījumu stratēģija. Jaunajiem cilvēkiem vēlams izvēlēties tos plānus, kur proporcionāli vislielākā daļa uzkrātās naudas tiek novirzīta kapitāla vērtspapīros jeb publiski tirgoto uzņēmumu (emitentu) akciju iegādē.

Trešais pensiju līmenis atšķirībā no diviem iepriekšējiem ir pilnīgi brīvprātīga iespēja palielināt savu labklājību nākotnē, noslēdzot atsevišķu līgumu ar kādu no pārvaldniekiem, kas klientiem piedāvā trešā pensiju līmeņa kapitāla uzkrāšanas un pavairošanas pakalpojumu. Dalība 3. pensiju līmenī jeb t. s. privātajos pensiju fondos ir pilnībā brīvprātīga. Nākotnes pensionārs izvēlas pārvaldnieku, pats slēdz atsevišķu līgumu, pats veic iemaksas atbilstoši noslēgtajam līgumam. 

Atšķirībā no uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas iemaksas 3. pensiju līmenī nav obligātas. Tas saistīts galvenokārt ar laika faktoru, proti, to, ka 3. pensiju līmenī uzkrāto kapitālu personai ir tiesības saņemt tikai, sasniedzot vismaz 55 gadu vecumu vai iegūstot 1. grupas invaliditāti. Savukārt uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas līgumu elementāri iespējams lauzt pirms termiņa, bet ar nosacījumu, ka klients atmaksā valstij to pārmaksāto iedzīvotāja ienākuma nodokli, kuru valsts konkrētajai personai atmaksā pēc gada deklarācijas iesniegšanas, sākot no katra gada 1. marta (ja klients iepriekš saņēmis nodokļu pārmaksu).

Tieši iespēja katru gadu saņemt atpakaļ pārmaksāto ienākuma nodokli ir viena no priekšrocībām, kuras dēļ vien ir vērts nopietni domāt par 3. pensiju uzkrājuma veidošanu. Protams, lai saņemtu atmaksu (20%), ir jāizpildās attiecīgiem nosacījumiem. Proti, atmaksu no veiktajām iemaksām 20% apmērā saņem ikkatrs, kurš veicis iemaksas līdz 10% no ikgadējās darba algas vai ne vairāk kā 4000 EUR gadā. Tātad, ja gadā esi iemaksājis 4000 EUR, nākamajā gadā iesniedzot gada deklarāciju, saņem atpakaļ pārmaksāto nodokli 800 EUR apmērā. Papildus nedrīkst aizmirst, ka savu uzkrājumu esi nodevis licencētam un profesionālam aktīvu pārvaldniekiem, kas ilgterminā ar augstu varbūtību dos iespēju vismaz “paslēpties” no inflācijas negatīvās ietekmes uz naudas līdzekļiem, kas citādi drošvien tiktu turēti bankas norēķinu kontos vai zeķē. Lai gan pavisam nesen Latvijas tirgū ir parādījies jauns spēlētājs – t. s. online jeb neobanka “Indexo” –, kas maksā par klientu norēķinu kontos esošo naudas atlikumu, situāciju kopumā tas nerisina sabiedrības kolektīvās skepses vai arī tuvredzības dēļ.

Vēl viena interesanta priekšrocība ir tā, ka 3. pensiju līmeņa uzkrājums ir pasargāts no iespējas, ka, piemēram, parādu vai zaudējumu piedziņas, maksātnespējas procesā vai citu civiltiesisku saistību piespiedu piedziņas rezultātā tiesu izpildītājs varētu arestēt šo uzkrājumu. Atbilstoši Privāto pensiju fondu likumam uz papildpensijas uzkrājumu piedziņu var vērst tikai situācijās, ja ar tiesas spriedumu atzīts, ka pensiju plāna dalībnieks ir nodarījis zaudējumus trešajām personām, izdarot noziedzīgu nodarījumu. Tātad, ja esat parādos līdz ausīm, bet šie parādi nav saistīti ar to, ka tiekat krimināli sodīts par trešajai personai nodarītajiem zaudējumiem, tad jūsu 3. līmeņa pensiju uzkrājums ir drošībā.

Rezumējot visu iepriekš minēto, jāatzīst, ka domāt par pensiju jaunībā nav nedz priekšlaicīgi, nedz lieki. Tas varbūt nav interesanti un populāri, tomēr laikus sagatavoties vecumdienām ir visnotaļ tālredzīgs solis, lai vismaz pēdējā lielajā dzīves posmā nokļūtu mazliet tuvāk neatkarībai.